Ķēniņš
- Šis raksts ir par valdnieku. Par uzvārdu skatīt rakstu Ķēniņš (nozīmju atdalīšana).
.jpg)
Ķēniņš ir līdz 20. gadsimtam latviešu valodā plaši lietots valdnieka tituls. Sieviešu dzimtē — ķēniņiene. Mūsdienās šo vārdu ir izspiedis vārds karalis.
Vārda izcelsme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Uzskata, ka vārds ir sens aizguvums no viduslejasvācu valodas könink vai vidusholandiešu valodas coninc, paralēlforma vārdam kunig.[1] 17. gadsimta latviešu valodas vārdnīcā atrodamas arī vārda formas konings, koniņš[2]
Senākais valdnieka vārds latviešu valodā bijis kungs,[3] kas Vikingu laikos ienācis kuršu valodā un izplatījies citās latviešu vēsturiskajās zemēs.[1]
Varianti citās valodās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- kung zviedru
- king angļu
- konge dāņu
- konge norvēģu
- koning nīderlandiešu
- König vācu
- kuningas (lietuviešu – "priesteris")
- kuningas igauņu
- kuningas somu
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
 | Šis ar sabiedrību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
- ↑ 1,0 1,1 Konstantīns Karulis. Latviešu etimoloģijas vārdnīca. 2. sēj. Rīga: Avots, 1992.
- ↑ Georgs Mancelis. Lettus, das ist Wortbuch sampt angehengtem täglichem Gebrauch der Lettischen Sprache .... Rīga, 1638. (Latviešu valodas vārdnīca)
- ↑ Latviešu konversācijas vārdnīca. X. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 19 437. sleja.