Vikiprojektas:Latvija/ruošinys4

Latvijoje aptikta apie 27 700 gyvūnų ir augalų rūšių, iš kurių 907 yra įrašytos į Latvijos Raudonąją knygą. Priskaičiavus vabzdžius rūšių skaičius padidėja 20 000. ^[1]

Latvijas Sarkanā grāmata[redaguoti vikitekstą]

Latvijas aizsargājamie dzīvnieki pirmo reizi tika minēti 1978. g. PSRS Sarkanajās grāmatas pirmizdevumā. Tajā tika iekļautas 154 sugas un pasugas, kas tika iedalītas 2 kategorijās : 1) izzušanas draudiem pakļautās sugas; 2) retās sugas. PSRS Sarkanās grāmatas 2. izdevumā (1984. - 85. g.) bija atrodama jau informācija par 452 dzīvnieku sugām un pasugām, kas turklāt tika iedalītas jau 5 kategorijās : 1) izzūdošās sugas; 2) pastiprināti jūtīgās, kuru skaits turpina samazināties; 3) retās; 4) nenoteiktās (nepietiekami izpētītās); 5) atjaunotās sugas. Arī SDAS Sarkanajā grāmatā bija tādas pašas kategorijas., kurām turklāt tika piemērotas noteiktas krāsa lapas : sarkanas – 1. kategorijas sugām, dzeltenas – 2. kat. sugām, baltas – 3. kat. sugām, pelēkas – 4. kat. sugām, zaļas – 5. kat. sugām. Savukārt 1. Latvijas PSR Sarkanā grāmata tika pabeigta 1979. g., 1980. g. To apstiprināja Latvijas PSR ZA Prezidijs. Tajā iekļuva 118 dzīvnieku sugas un 1 pasuga.

Latvijas PSR Sarkanās grāmatas pirmvariants tiek veidots vienā eksemplārā, tās teksts ir rakstīts mašīnrakstā uz tipogrāfijā iespiestām veidlapām. Lapas tai ir sastiprinātas pēc pārlapojamā galda kalendāra principa, lapas ir marķētas kategorijai atbilstošā krāsā. Tas dod atjaunināt Sarkano grāmatu sugai atbilstošo lapu vienkārši nomainot pret citu ar jaunākām ziņām par šo sugu. Tieši uz šī dokumenta pamata tiek pilnveidoti arī tās topogrāfiskie varianti.

1985. g. Latvijas PSR Sarkanā grāmata tika 1. publicēta, to izdarīja izdevniecība „Zinātne”, kurā bija ne tikai dzīvnieki, bet arī 112 ziedaugu sugas. Šis izdevums bija zinātnisks variants Sarkanajai grāmatai, tajā informācija bija ļoti konspektīva, grāmata bija pārsvarā domāta zinātniekiem un dabas aizsardzības praktiķiem, tādēļ tai bija mazs metiens un tā nebija plaši pieejama.

Latvijas Sarkanajā grāmatā iekļauj tās sugas, kuru stāvoklis atbilst SDAS Reto un iznīkstošo sugu komisijas noteiktajām kategorijām : 0. kat. – acīmredzot iznīkušas sugas, kuras nav sastopamas dabā vairākus gadus, taču, iespējams, saglabājušās atsevišķās vietā vai arī nebrīvē; 1. kat. – sugas kurām draud iznīkšana, to turpmāka eksistence nav iespējama bez sevišķu pasākumu veikšanas; 2. kat. – retas sugas, kurām nedraud iznīkšana, bet tās satopamas tik nelielā skaitā vai pēc platības tik ierobežotās teritorijās, ka tās var ātri iznīkt; 3. kat. – sugas, kuru indivīdu skaits samazinās un areālas sašaurinās vairākus gadus vai nu dabisku cēloņu dēļ vai cilvēka darbības rezultātā, vai arī abu minēto faktoru ietekmē; 4. kat. – nepietiekami pētītas sugas; iespējams, ka tām draud iznīkšana, bet ziņu trūkuma dēļ nevar precīzi novērtēt to pašreizējo stāvokli. Sarkanajā grāmatā iekļautās sugas patstāvīgi mainās, jo dažas atjaunojās, citas nāk klāt un bieži mainās to statuss. Piemēram, Latvijas Sarkanajā grāmatā vairs nav iekļauti ūdri, medņi un rubeņi. Tomēr ir arī domāts par sugām, ko iekļaut Sarkanajā grāmatā. Šādu kandidātu sarakstā ir iekļauts ķīķis, niedru lija, vistu vanags, zvirbuļu vanags, peļu klijāns, bezdelīgu piekūns, ausainā pūce, zivjudzenīts, pelēkā dzilna, stepes lija, bikšainais klijāns, baltā pūce, akmeņu cauna un meža susurs. Jāsaka, ka kandidātu saraksts arvien pieaug, un varbūt kāds no iepriekšminētajiem jau ir iekļuvis Sarkanajā grāmatā.